„Rīga ir Latvijas galvaspilsēta” un „Rīga ir skaistākā pilsēta Baltijā” izskatās līdzīgi: abi teikumi ir īsi, pārliecināti un par vienu un to pašu pilsētu. Tomēr tie ir pilnīgi dažādi apgalvojumi. Pirmo var pārbaudīt, otro — tikai apspriest. Prasme tos atšķirt ir viens no mediju pratības pamatiem.
Fakts un viedoklis: atšķirība
- Faktu apgalvojums ir tāds, ko var pierādīt vai atspēkot ar objektīviem pierādījumiem — mērījumiem, dokumentiem, datiem.
- Viedoklis izsaka uzskatus, vērtības vai vērtējumu. To nevar pierādīt — par to var vienoties vai nepiekrist.
Svarīga nianse: faktu apgalvojums var būt nepatiess. „Latvijā ir 50 miljoni iedzīvotāju” ir faktu apgalvojums — pārbaudāms, un pārbaudot izrādās, ka tas ir aplams. Tātad jautājums nav „vai tas ir patiess?”, bet „vai to vispār var pārbaudīt?”.
Cik labi to dara pieaugušie
2018. gadā ASV pētniecības centrs Pew Research Center lūdza pieaugušajiem klasificēt desmit apgalvojumus no ziņām: pieci bija faktu, pieci — viedokļa. Visus piecus faktu apgalvojumus pareizi atpazina tikai 26 % dalībnieku, visus piecus viedokļus — 35 %. Labāk veicās tiem, kuri vairāk uzticējās ziņu medijiem, bija digitāli prasmīgāki un vairāk interesējās par politiku.
Pētījumā atklājās vēl kas: cilvēki biežāk nosauca par faktu tos apgalvojumus, kas atbilda viņu pašu politiskajiem uzskatiem, — pat ja tie bija viedokļi.
Vārdi, kas izdod viedokli
Viedokli bieži nodod vērtējoši vārdi. Ja teikumā ir kāds no šiem, apstājies un pajautā, vai tas ir mērāms:
| Signāls | Piemērs | Kas jāpajautā |
|---|---|---|
| Vērtējums | labākais, skaistākais, briesmīgs | Pēc kāda kritērija? |
| Pienākums | vajag, jābūt, nedrīkst | Kurš tā nolēma un kāpēc? |
| Prognoze | noteikti būs, drīz notiks | Uz ko tā balstīta? |
| Vispārinājums | visi zina, neviens netic | Kas tieši ir „visi”? |
| Emocija | skandalozi, šokējoši | Kas notika, ja izņem emociju? |
Jaukti apgalvojumi
Ziņās visbiežāk sastopami teikumi, kuros fakts un viedoklis ir sapīti kopā: „Valdība beidzot apstiprināja budžetu, kas paredz nepietiekamu finansējumu skolām.” Fakts — budžets apstiprināts, finansējums skolām ir noteikta summa. Viedoklis — „beidzot” un „nepietiekams”. Atdalot abas daļas, vari pārbaudīt faktu un pats izlemt par vērtējumu.
Tas pats paņēmiens noder, klausoties politiķus. Populistiskā retorikā viedoklis bieži tiek pasniegts kā pašsaprotams fakts: „Visi zina, ka…”
Vingrinājums: fakts vai viedoklis?
Sākumlapā ir interaktīvs šķirotājs ar sešiem apgalvojumiem. Šeit — vēl seši, nedaudz grūtāki.
Uzdevums 1
„Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada.”
Rādīt atbildi
Fakts. Pārbaudāms oficiālos avotos — Latvija iestājās ES 2004. gada 1. maijā.
Uzdevums 2
„Latvijai vajadzēja iestāties ES jau agrāk.”
Rādīt atbildi
Viedoklis. Vārds „vajadzēja” norāda uz vērtējumu. Par to var argumentēt, bet ne pierādīt.
Uzdevums 3
„Lielākā daļa skolēnu pēc stundām pavada vairāk nekā trīs stundas pie ekrāniem.”
Rādīt atbildi
Faktu apgalvojums. To var pārbaudīt ar aptaujām vai pētījumiem. Vai tas ir patiess — to jau rāda dati, nevis pārliecība.
Uzdevums 4
„Ekrāni sabojā bērnu bērnību.”
Rādīt atbildi
Viedoklis — „sabojā” ir vērtējums. Pētījumi var parādīt konkrētas sekas, piemēram, ietekmi uz miegu, bet „sabojāta bērnība” nav mērāma.
Uzdevums 5
„Pētnieki atklājuši, ka šis produkts palīdz zaudēt svaru.”
Rādīt atbildi
Faktu apgalvojums — bet bez avota. Kuri pētnieki? Kur publicēts? Cik dalībnieku? Kamēr nav atbilžu, to nevar ne apstiprināt, ne atspēkot.
Uzdevums 6
„Šī ir vissvarīgākā reforma pēdējo 30 gadu laikā.”
Rādīt atbildi
Viedoklis, kas izklausās pēc fakta. „Vissvarīgākā” ir vērtējums — cits eksperts varētu nosaukt citu reformu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Atšķirt faktu no viedokļa nenozīmē, ka viedokļi ir mazvērtīgi. Bez tiem nebūtu diskusiju, mākslas vai politikas. Problēma rodas, kad viedoklis maskējas par faktu vai kad faktu atmet kā „tikai viedokli”. Kā viedokļi, kas uzdoti par faktiem, izplatās internetā, lasi rakstā „Kā atpazīt viltus ziņas”, bet kāpēc mēs tiem tik viegli noticam, — rakstā par kognitīvajām kļūdām. Ja gribi trenēt šo prasmi tālāk, izmēģini kritiskās domāšanas testus un vingrinājumus.