Viltus ziņa nav tikai izdomāts virsraksts. Tā var būt patiesa fotogrāfija ar nepatiesu parakstu, vecs video, kas pasniegts kā jaunākais notikums, vai citāts, ko neviens nekad nav teicis. Labā ziņa: lai atpazītu lielāko daļu šādu gadījumu, nav jābūt žurnālistam. Pietiek ar dažiem ieradumiem.
Kāpēc viltus ziņas izplatās tik ātri
2018. gadā žurnālā Science publicētā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) pētnieku darbā tika analizēti aptuveni 126 000 ziņu stāstu, ko tviterī laikā no 2006. līdz 2017. gadam izplatīja ap 3 miljoniem cilvēku. Secinājums: nepatiesām ziņām bija par 70 % lielāka iespēja tikt pārpublicētām nekā patiesām, un patiesībai vajadzēja aptuveni sešas reizes ilgāku laiku, lai sasniegtu 1500 cilvēku.
Pētnieki norādīja, ka to galvenokārt veicināja cilvēki, nevis boti. Viltus ziņas bieži ir jaunākas, pārsteidzošākas un raisa spēcīgākas emocijas — tieši to, kas mudina nospiest „dalīties”.
SIFT: četri soļi pirms dalīšanās
Digitālās pratības pētnieks Maiks Kolfīlds (Mike Caulfield) izstrādāja vienkāršu metodi, ko sauc par SIFT — pēc četru soļu sākuma burtiem angļu valodā.
- Apstājies (Stop). Ja ziņa tevi sadusmo vai sajūsmina, tieši tas ir signāls palēnināt. Pirms lasi tālāk, pajautā: vai es zinu šo avotu?
- Izpēti avotu (Investigate the source). Kas to publicējis? Ziņu medijs, satīras lapa, anonīms profils vai uzņēmums, kas kaut ko pārdod?
- Atrodi labāku avotu (Find better coverage). Pameklē to pašu ziņu citos, uzticamos medijos. Ja par „sensāciju” klusē visi nopietnie mediji, tas jau ir signāls.
- Izseko sākotnējam avotam (Trace claims). Citāts, attēls vai pētījums — no kurienes tas nāk? Vai oriģinālā kontekstā tas nozīmē to pašu?
Lasi sāniski, ne tikai uz leju
2017. gadā Stenfordas Universitātes pētnieki Sems Vainbergs (Sam Wineburg) un Sāra Makgrū (Sarah McGrew) salīdzināja, kā tīmekļa vietnes vērtē 10 vēstures doktori, 10 profesionāli faktu pārbaudītāji un 25 Stenfordas studenti. Faktu pārbaudītāji bija ātrākie un precīzākie. Viņu noslēpums — sāniskā lasīšana.
Tā vietā, lai rūpīgi lasītu nepazīstamu lapu no augšas uz leju, viņi gandrīz uzreiz atvēra jaunas cilnes un pārbaudīja, ko par šo avotu raksta citi. Vietne pati par sevi vienmēr teiks, ka ir uzticama, — svarīgi ir tas, ko par to saka citi.
Attēli un video
- Apgrieztā attēlu meklēšana. Rīki kā Google Lens vai TinEye parāda, kur attēls jau parādījies agrāk. Ja „vakardienas” foto internetā ir kopš 2015. gada, viss skaidrs.
- Ievēro detaļas. Laikapstākļi, gadalaiks, valoda uz izkārtnēm — vai tie atbilst apgalvotajai vietai un laikam?
- Esi uzmanīgs ar izgrieztiem video. Pāris sekunžu fragments var pilnībā mainīt nozīmi. Meklē garāku versiju.
Pārbaudes saraksts
| Jautājums | Brīdinājuma zīme |
|---|---|
| Kas ir autors? | Nav norādīts vai ir anonīms profils |
| Kad publicēts? | Datums nav redzams vai ziņa ir veca |
| Vai citē avotus? | „Zinātnieki saka”, bet nav nosaukts neviens |
| Kā izskatās virsraksts? | Lielie burti, izsaukuma zīmes, „šokējoši” |
| Vai citi raksta to pašu? | Neviens uzticams medijs to neapstiprina |
| Kā tu jūties? | Spēcīgas dusmas vai sajūsma pirms izlasīšanas |
Daudzas viltus ziņas jauc faktus ar viedokļiem un pasniedz vērtējumu kā notikumu. Kā tos atdalīt, skaidrots rakstā „Fakts vai viedoklis”.
Kur meklēt faktu pārbaudes Latvijā
Latvijā darbojas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica faktu pārbaudes projekts Re:Check, un faktu pārbaudes publicē arī lielākie ziņu portāli. Taču pat labākais faktu pārbaudītājs nevar pārbaudīt visu — tāpēc paša ieradumi ir vissvarīgākie.
Kopsavilkums
Nav jāpārbauda katra ziņa, ko redzi. Pietiek pārbaudīt tās, ar kurām gribi dalīties vai uz kuru pamata pieņemsi lēmumu. Apstājies, pārbaudi avotu, atrodi citu avotu, izseko oriģinālam. Kāpēc mūsu prāts viltus ziņām tic tik labprāt, skaidrots rakstā par kognitīvajām kļūdām, bet kā pašam pamatot savu viedokli, — rakstā „Argumentācija”. Un, ja gribi trenēt spriešanu arī ārpus ziņām, loģikas uzdevumi un kritiskās domāšanas testi ir labs sākums.