Viedoklis ir katram. Pamatots viedoklis — ne. Atšķirība nav skaļumā vai pārliecībā, bet struktūrā: vai tavs apgalvojums balstās uz pierādījumiem un vai otrs var izsekot tavai domai. Šajā rakstā — vienkāršas argumentācijas shēmas, ko var izmantot gan skolas esejā, gan strīdā pie vakariņu galda.
Kas ir arguments
Ikdienā „arguments” nozīmē strīdu. Loģikā arguments ir apgalvojums kopā ar iemesliem, kāpēc tam ticēt. Pats vienkāršākais modelis: premisas — iemesli — un secinājums, kas no tām izriet. Ja premisas ir patiesas un secinājums no tām tiešām izriet, arguments ir stiprs.
Tulmina modelis: sešas daļas
Britu filozofs Stīvens Tulmins (Stephen Toulmin) 1958. gada grāmatā „The Uses of Argument” piedāvāja modeli, kas labāk atbilst tam, kā cilvēki argumentē reālajā dzīvē. Tajā ir sešas daļas:
| Daļa | Ko tā nozīmē | Piemērs |
|---|---|---|
| Apgalvojums | Tas, ko gribi pierādīt | Skolās vajadzētu mācīt mediju pratību. |
| Dati | Fakti, uz kuriem balsties | Daudzi pieaugušie neatšķir faktu no viedokļa. |
| Pamatojums | Kāpēc dati atbalsta apgalvojumu | Prasmes, ko neapgūst skolā, vēlāk apgūt ir grūtāk. |
| Atbalsts | Kas apstiprina pamatojumu | Pētījumi par prasmju apguvi bērnībā. |
| Ierobežotājs | Cik droši tu esi | Visticamāk, lielākajai daļai skolēnu. |
| Iebilde | Kad apgalvojums neder | Ja mācību programma jau ir pārslogota. |
Datu piemērs nav izdomāts: 2018. gada Pew Research Center pētījumā visus faktu apgalvojumus atpazina tikai ceturtdaļa pieaugušo. Vairāk par to — rakstā „Fakts vai viedoklis”.
Visbiežāk aizmirstās daļas ir ierobežotājs un iebilde. Tieši tās padara argumentu godīgu: tu atzīsti, ka apgalvojums nav absolūts, un pats nosauc tā vājās vietas, pirms to izdara oponents.
Ētoss, patoss un logoss
Jau Aristotelis darbā „Retorika” izdalīja trīs pārliecināšanas veidus:
- Ētoss — runātāja uzticamība un raksturs. Kāpēc lai klausītos tieši tevī?
- Patoss — klausītāju emocijas. Stāsts, kas aizkustina.
- Logoss — pats arguments: fakti, loģika, secinājumi.
Labā argumentācijā ir visi trīs, bet logoss ir pamats. Ja runā ir daudz patosa un ētosa, bet maz logosa, tā ir signāls būt uzmanīgam — tas bieži raksturīgs populistiskai retorikai.
Vienkārša shēma ikdienai
Ja Tulmina modelis šķiet par sarežģītu, sāc ar četriem soļiem:
- Apgalvojums. Pasaki skaidri, ko domā.
- Iemesls. Kāpēc tu tā domā?
- Piemērs vai pierādījums. Kas to apstiprina?
- Atkārto apgalvojumu. Tagad tas skan pamatoti.
Kā argumentēt godīgi
- Atspēko stiprāko, nevis vājāko versiju. Pretstats loģikas kļūdai „putnubiedēklis” ir otra viedokļa pārstāstīšana tā labākajā formā. Ja vari atspēkot stiprāko versiju, tavs arguments ir patiešām stiprs.
- Kritizē ideju, nevis cilvēku. Uzbrukums personai jeb ad hominem nepadara tavu argumentu labāku.
- Atzīsti, ko nezini. „Par to man nav datu” ir godīgāk nekā pārliecināts minējums.
- Ļauj sevi pārliecināt. Arguments ir rīks, kā tuvoties patiesībai, nevis tikai uzvarēt.
Arī argumentētājs nav pasargāts no kognitīvajām kļūdām — it īpaši no apstiprināšanas noslieces, kad pierādījumus meklē tikai savai pusei.
Vingrinājums
Uzdevums 1
Atrodi, kas trūkst šim argumentam: „Pilsētā vajag vairāk veloceliņu, jo tas ir labi.”
Rādīt atbildi
Trūkst datu un pamatojuma. „Jo tas ir labi” ir tikai apgalvojuma atkārtojums citiem vārdiem. Labāk: „…jo daļa iedzīvotāju neizmanto velosipēdu drošības dēļ, un atsevišķi celiņi šo risku samazina.” Pēc tam vari pievienot ierobežotāju un iebildi.
Uzdevums 2
Uzraksti iebildi pret apgalvojumu: „Mājasdarbi skolā jāatceļ.”
Rādīt atbildi
Viens variants: „…ja vien skolēniem netiek dota iespēja patstāvīgi nostiprināt apgūto citā veidā.” Laba iebilde nenoliedz visu apgalvojumu, bet parāda, kur tas varētu nestrādāt.
Kopsavilkums
Pamatots viedoklis sastāv no apgalvojuma, pierādījumiem un godīgas atzīšanās, kur tas varētu būt kļūdains. Ja gribi trenēt pamatus, sāc ar loģikas uzdevumiem un kritiskās domāšanas testiem.